Vēsture - Starpkaru laiks

1922. gadā bumbu sabojātā lidlauka atjaunošanu veica Latvijas Republikas Aviācijas divizions Jāzepa Baško vadībā. Drīz pēc tam Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā pie Rīgas - Bolderājas dzelzceļa atzara un šosejas iekārtoja arī civilo lidostu, kuru no Rīgas pilsētas nomāja Latvijas Pasta un telegrāfa departaments. Lidostā atradās Latvijas Kara ministrijas angāri, Aizsargu aviācijas angārs un civilie angāri Rīgas–Liepājas lidmašīnu un privāto lidmašīnu novietošanai. Gaisa ostā 1938. gadā pēc arhitekta Dāvida Zariņa projekta uzcēla jaunu stacijas ēku ar pasažieru uzgaidāmām telpām un restorānu, pastu, muitu, policiju, komandantūru un meteoroloģisko staciju. Lidmašīnu ģeogrāfisko pozīciju noteikšanai gaisā kalpoja "Telefunken" sistēmas goniometriskā stacija. 1930.gadā Satiksmes ministrijas Gaisa satiksmes daļa sāka reģistrēt Latvijas civilās lidmašīnas un Latvijas lidmašīnām piešķīra pazīšanas zīmi YL.

1928. gadā Spilves lidostu iekļāva Vācijas–PSRS gaisa satiksmes sabiedrības "Deruluft" tīklā un līdz ar to šeit nosēdās lidmašīnas, kas uzturēja gaisa satiksmi no Berlīnes uz Maskavu (līdz 1931. gadam), Tallinu un Ļeņingradu (līdz 1936. gadam). Pēc "Deruluft" likvidācijas 1936. gadā Berlīnes - Rīgas - Tallinas - Helsinku gaisa satiksmes līniju pārņēma Vācijas valsts aviokompānija "Lufthansa", kas izmantoja 18-vietīgas lidmašīnas. 1932. gada 17. augustā Polijas aviokompānija "LOT" ar 8-vietīgām lidmašīnām atklāja lidojumus transkontinentālajā gaisa satiksmes līnijā Helsinki – Tallina – Rīga – Viļņa - Varšava – Ļvova - Bukareste – Sofija - Saloniki - Atēnas, ar pagarinājumu līdz Palestīnai. Lidojumi notika trīs reizes nedēļā. Zviedru aviosabiedrība "Aerotransport" (vēlāk "A.B.A.") ar 12-vietīgām lidmašīnām un padomju "Aeroflot" ar 10-vietīgām, 16-vietīgām un 20-vietīgām lidmašīnām no 1937. gada 1. jūnija veica lidojumus maršrutā Stokholma–Rīga–Maskava. 1937. gada 15. jūnijā atklāja gaisa satiksmes līniju Rīga - Liepāja, kuru apkalpoja pirmā latviešu aviosabiedrība "Valsts gaisa satiksme" ar divām 7-vietīgām lidmašīnām. Sākot no 1938. gada gaisa satiksme notika visu gadu. Līdz 1939. gadam ticis plānots atklāt gaisa satiksmes līnijas Rīga - Ventspils - Liepāja un Rīga - Krustpils - Daugavpils, kas tomēr netika realizēta. Spilves lidosta strauji attīstījās - ja 1936. gadā tika reģistrēti caurmērā 40 - 50 pasažieru dienā, tad 1938. gadā jau 100 pasažieru dienā (ieskaitot tranzīta pasažierus).